Projekta norises vietas varēja atrast pēc informācijas stabos saņemtiem bukletiem, kas tika izvietoti abos klostera ielas galos. Arī notikuma vietas tika numurētas, ko varēja atrast izvietotās norādēs uz numurētiem apļiem. Katrā no aktivitātēm apmeklētājus sagaidīja brīvprātīgie, kas sniedza informāciju par konkrēto aktivitāti vai pasākumu kopumā. Klostera ielas atpazīstamā seja bija gide Agnese Miķelsone, kas bija ģērbusies vēsturiskā tērpā. Gan tirgotājiem, gan SĢM apkalpojošam personālam bija apmetņi, no seniem gadsimtiem (Rīgas Nacionālā teātra tērpi). No logu ailēm uz notiekošo “noraudzījās” cilvēki no senatnes (retro foto), konsekrētas personas, organizāciju vēstījums, kas atrodas šajā ielā, par misiju, ko veic (Kustība “Par dzīvību” un “Effata”). Fonds pasaku nams bērniem savas aktivitātes veica uz ielas piecos punktos, bet vienu Klostera ielā Nr.4. Savācot no katras aktivitātes uzlīmītes bēri saņēma pārsteiguma balvas. Pasākumus SĢM vadīja brīvprātīgie organizējot tikšanās ar konsekrētām personām. Apmeklētāju velme redzēt slavenos pagrabus izvērtās tik liela, ka bija jāierobežo vienlaicīgs apmeklētāju skaits. Baznīcas zvanu torņa apmeklējums daudziem vecāka gadu gājuma cilvēkiem radīja bažas, jo apaļās trepes ir tik stāvas. Taču visi, kas pārvarēja “grūtības” lejup devās priecīgi un ko jaunu apguvuši, ieraudzījuši. Tirdziņš izvietojās blakus garāžām, kur savu produkciju tirgoja dažādas organizācijas un pašnodarbinātie. Produkcijas piedāvājums bija tik liels, ka izveidotā nojume kļuva par šauru, tad tirgotāji ieņēma teritoriju bez jumtiņa. Kūrijas mājā, kura sākas pie Prezidenta pils laukuma un sadala divās ieliņās – Klostera ielu un M. Pils ielu, plaši atvērtās durvis aicināja svētku dalībniekus apskatīt šo vēsturisko namu, kas no tā celšanas laika ir piederējis dažādām baznīcām, ko vēsta jaunizveidotais videoklips. Pirmajā stāvā apmeklētājus iepriecināja  audekla stends (3x2m), kur katrs varēja papildināt mākslinieka Jāņa Anmaņa uzsākto pilsētas panorāmu ar baznīcu torņiem. Šī darba nosaukums - “Vai Rīga jau gatava”. Ēkas masīvās kāpnes mūs ved uz otrā stāva foajē, kur tika organizēta salona “Retro foto” fotosesija, Ikviens apmeklētāji varēja sevi sapucēt 18. – 19. gs. tērpos. Tad šādi pastaigāties par vēsturisko Klostera ielu. Turpat blakus Sv Akvīnas Toma zālē paveras skats uz vēsturisko Prezidenta pili. Ienākot šajā telpā vēlams izbaudīt senatnes elpu, kas mūs ar izstādes eksponātu starpniecību atvedusi līdz mūsdienām. Te sadarbībā ar māksliniekiem un skolu audzēkņiem tapa izstāde par tēmu “Žēlsirdība”.

 Abu dienu garumā skatītāji varēja apskatīt mākslinieku darbus, redzēt kā mākslinieks Jānis Anmanis glezno “eņģeli”, Bruno uzraudzībā baudīt labu mūziku un noskatīties dažādus video materiālus par baznīcas socializējošiem procesiem sabiedrībā un malkot klostera vīnu, ko nodrošināja restorāns Bibliotēka Nr.1  

Mākslinieki Jānis Anmanis, Dina Ābele, Magone Boleiko, Ilze Pauliņa un O. Kalpaka tautas daiļamatu pamatskolas audzēkņi ņēma aktīvu dalību šīs izstādes tapšanā. Redzējām arī Stikla dizaina mākslinieces Lauras Oses darbus telpā “Slimā planēta”. Māksliniece caur saviem darbiem uzrunā sabiedrību, lai mīlam savu vēl zaļo planētu, viņu sargājam no iznīcības. Mākslinieks Jānis Anmanis gleznojot savu kārtējo eņģeli aizmirst visu pasauli, tikai redz eņģeļa sirdi. Taču Dina Ābele lūdz mums ieskatīties mātes acīs, kas ir mīlestības pilnas. Ilze Pauliņa ļoti ekspresīvi liek mums saprast Dievišķo pieskārienu mums katram. Magones Boleiko mums nes dzīvības tēmu, kā pumpurs plaukst jaunai dzīvībai. Skolu jaunieši, kas ir mūsu sabiedrības jaunā paaudze, redz visu tīrāk, konkrētāk, bez “piemaisījumiem”. Izstāde sabiedrībai sniedz daudzpusīgu redzējumu, kur katrs tās dalībnieks nes savu artavu mūžībai.

Piedāvājam Artūra CHukmazoffa sagatavotu materiālu par ielas vēstures pagriezieniem

 https://www.youtube.com/watch?v=bSp2neBPztk&feature=youtu.be